Investīciju dinamika Latvijā

BRUTO PAMATKAPITĀLA VEIDOŠANA

Investēšanas aktivitātes  Latvijā pēdējos gados bija visai mērenas un investīciju devums IKP pieaugumā nenozīmīgs. 2016.gadā ieguldījumi pamatkapitāla veidošanai veidoja 18,2% no IKP, kas bija zemākais līmenis kopš 2000.gada.

Pēc ilgstoši vājās investīciju dinamikas, 2017.gadā investīcijas atkal aug. 2017.gada trīs ceturkšņos ieguldījumi pamatkapitāla veidošanai sasniedza 19% no IKP, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, investīcijas palielinājās par 18,5%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 14% (3.ceturksnī – par 24,6 %) un mašīnās un iekārtās – par 21,8% (3.ceturksnī – par 13,4%).

Apjomīgi ieguldījumi ir veikti intelektuālā īpašuma produktos. Investīcijas šajos aktīvos 3 ceturkšņos bija par gandrīz 30% augstākā līmenī nekā pirms gada. Investēšanas procesa aktivizēšanos pozitīvi ietekmēja augošais ārējais un iekšējais pieprasījums, ES struktūrfondu pieejamības paplašināšanās, kreditēšanas apjomu pieaugums u.c. Saglabājoties investīcijām labvēlīgai videi, kā arī ņemot vērā augsto jaudu noslodzi arī turpmāk var sagaidīt salīdzinoši strauju investīciju dinamiku.

 

Pieauguma tempi, %2011201220132014201520162017

9mēn

2017

1Q

2017

2Q

2017

3Q

Privātais patēriņš3,03,15,11,42,53,34,94,94,05,8
Sabiedriskais patēriņš3,00,31,61,91,92,74,53,55,04,8
Bruto pamatkapitāla veidošana24,014,4-6,00,1-0,5-15,018,511,622,120,0
Eksports12,09,81,16,03,04,14,17,13,02,4
Imports22,05,40,41,22,14,510,08,17,814,1
IKP6,44,02,61,92,82,14,74,04,05,8
Struktūra, %2011201220132014201520162017

9mēn

2017

1Q

2017

2Q

2017

3Q

Privātais patēriņš61,660,961,561,160,361,563,265,662,362,2
Sabiedriskais patēriņš18,217,417,617,517,918,017,618,319,015,8
Bruto pamatkapitāla veidošana22,225,423,222,522,118,219,115,419,221,9
Krājumi3,00,81,30,30,21,42,10,62,13,5
Eksports57,861,360,260,660,360,060,365,058,758,0
Imports62,865,863,762,060,859,162,464,861,261,5
Eksporta-Importa saldo-5,0-4,4-3,5-1,4-0,50,9-2,10,2-2,6-3,4
IKP100100100100100100100100100100

 

ĀRVALSTU TIEŠĀS INVESTĪCIJAS LATVIJĀ

ĀTI plūsmas Latvijas ekonomikā 2017.gadā ir būtiski pieaugušas. Gada deviņos mēnešos piesaistītās ĀTI bija 710 milj. eiro apjomā, ko galvenokārt noteica ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ĀTI neto plūsmas palielinājās gandrīz 5 reizes, sasniedzot 3,6% no IKP līmeni (2016.gadā – 0,5% no IKP). Piesaistītās ĀTI Latvijas ekonomikas reālajā sektorā (t.i. bez ĀTI finanšu starpniecības nozarē) 2017.gada deviņos mēnešos bija gandrīz 3 reizes lielākā apjomā nekā pirms gada. Valstu dalījumā lielākās investīcijas 2017.gada deviņos mēnešos saņemtas no Zviedrijas, Lietuvas un Nīderlandes.

Arī citās Baltijas valstīs 2017.gadā ĀTI plūsmu intensitāte pieauga. Baltijas valstīs kopumā 2017. gada pirmajā pusgadā piesaistītās ĀTI neto plūsmas bija 895,7 milj. eiro apjomā, kas ir gandrīz tik pat cik 2016.gada kopumā. Latvija piesaistīja 35,3% no visām ĀTI Baltijas valstīs, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7 procentus.

2017.gada septembra beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza 14,4 mljd. eiro (54,8% līmenī no IKP). Kopš 2016.gada beigām tās pieauga par 7,2%, ko galvenokārt ietekmēja uzkrāto  ĀTI palielināšana enerģētikas nozarē, tirdzniecībā, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumos. 2017.gada septembra beigās nozaru struktūrā lielāks uzkrāto ĀTI īpatsvars ir ieguldījumiem finanšu starpniecībā (25,2% no kopējām uzkrātām ĀTI), darījumos ar nekustamo īpašumu (14%), tirdzniecībā (13%) un apstrādes rūpniecībā (12%).

 

ĀTI pa nozarēm

(beigu atlikumi, mljrd. eiro un procentos)

2017.g. septembra beigās, milj. EURStruktūra

(%)

2016.g. beigas =100
Kopā14424,4100,0107,2
Lauksaimniecība577,04,0100,5
Apstrādes rūpniecība1729,312,0105,9
Pārējā rūpniecība872,66,0142,2
Būvniecība509,33,588,0
Tirdzniecība un izmitināšana2155,614,9103,3
Transports un uzglabāšana670,84,7120,4
Citi komercpakalpojumi1326,59,2116,9
Finanšu un apdrošināšanas darbības3595,924,9102,9
Operācijas ar nekustamo īpašumu1786,412,4103,3
Sabiedriskie pakalpojumi12,20,158,0
Neklasificēta darbība1188,88,2114,9

Lielākā ieguldītājvalsts Latvijas ekonomikā ir Zviedrija. 2017.gada septembra beigās Zviedrijas uzņēmēju investīcijas veidoja gandrīz 16% no kopējām uzkrātajām ĀTI. Pārsvarā tās ir investīcijas finanšu starpniecībā. Lieli ir arī Nīderlandes, Kipras, Vācijas, Norvēģijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Dānijas un Luksemburgas uzņēmēju ieguldījumi. Šo valstu investīciju apjomi 2017.gada septembra beigās veidoja gandrīz 80% no kopējām uzkrātām ĀTI Latvijas ekonomikā.

 

ĀTI pa valstīm

(beigu atlikumi, mljrd. eiro un procentos)

2017.g. septembra beigās

milj.EUR

Struktūra

 (%)

2016.g. beigas =100
Kopā14424,4100,0107,2
Zviedrija2300,015,9108,7
Krievija1505,110,4114,3
Nīderlande1285,28,9108,9
Kipra1206,98,495,6
Igaunija1165,58,1119,7
Lietuva915,76,3126,4
Luksemburga768,35,3129,6
Norvēģija708,74,9100,8
Vācija680,64,7111,7
Dānija579,34,097,0
Lielbritānija457,53,2107,7
Malta420,22,9111,2
Somija363,82,594,4
Pārējās valstis14424,415,9108,7

 

Informāciju sagatavoja: Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments