Diasporas aptauja

LPR Remigrācijas koordinatore  veic aptauju sociālā tīklā Facebook lapā “Es atgriežos Latgalē”, kā arī Latvijas diasporas Facebook grupās (Norvēģijā, Lielbritānijā, Dānijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, u.c.), lai noskaidrotu potenciālo remigrantu nostāju pret atgriešanos Latvijā un noskaidrotu galvenos atgriešanās šķēršļus.

1.Vai tavi radi dzīvo ārzemēs? Aptauja tika veikta Facebook lapā “Es atgriežos Latgalē” no 12.02.-26.02.2019.Vietējie iedzīvotāji atzina, ka viņiem ir radi, kas dzīvo ārzemēs.

2.Vai dzīvojot ārzemēs tu izjūti piederību Latvijai, tās kultūrai?

No 27.02-12.03.2019. tika veikta aptauja vairākās emigrantu Facebook slēgtajās grupās: Latvieši Īrijā/Latvians in Ireland (9929 dalībnieki), Latviešu UK (33 390 dalībnieki), Latvieši Pasaulē – Latvians Worldwide (3761 dalībnieki), Latvieši Vācijā (14677 dalībnieki), Latvieši Norvēģijā (11 121 dalībnieki). Kopumā tika saņemta 221 atbilde.  111 atbildes: “Jā, esmu Latvijas patriots” un 110 atbildes: “Nē, man ir vienalga”.

3.Vai tu plāno atgriezties Latvijā?

No 10.03.- 19.03.2019. tika veikta aptauja vairākās emigrantu Facebook slēgtajās diasporas grupās. Kopumā saņemtas 883 noraidošas “nē” un 320 pozitīvas “jā, noteikti” atbildes.

4.Vai tu ar saviem bērniem mītnes zemē runā dzimtajā valodā?

No 25.03-05.04.2019. tiek veikta aptauja emigrantu Facebook slēgtajās grupās. Kopumā tika  saņemtas 148 atbildes. 107 mītnes valstīs dzīvojošie norādīja, ka runā ar saviem bērniem dzimtajā valodā, bet 41 atbilde bija noraidoša.

Iemesli, kāpēc vecāki nerunā dzimtajā valodā ar saviem bērniem:

  • Tā bērnam ir vieglāk (2);
  • Bērns pats izvelējās, mēs sarunājamies angliski;
  • Diemžēl nē, nerunāju latviski. Tāpēc, ka vīrs vācietis un manu vecāku vairs nav. Esmu vienīgā latviete. Nav mums ar latviešiem nekādi kontakti. Mājās runājam vāciski;
  • Atgriezties netaisos un latviešu valodu viņam šeit nebūs, kur izmantot (2)!
  • Man pašai latviešu valoda sāk aizmirsties, jo tikpat kā nesanāk izmantot.

Iemesli, kāpēc mītnes zemē vecāki māca bērniem savu dzimto valodu:

  • Ir arī pieradīts, ka bērniem, kuri uzauguši ar vairākām valodām arī citas spējas labākas nekā citiem;
  • Jā, vēlētos to arī turpināt, nepārtraukti. Tādēļ, ka tā ir dzimtā valoda!!
  • Mēs mājās sarunājamies latviešu valodā, jo tā ir mūsu dzimtā valoda. Latvijā dzīvo vecvecāki, ar kuriem bērni vēlas komunicēt latviešu valodā. Komunicēšana dzimtajā valodā, mājās, nekādi nav ietekmējusi manus bērnus apgūt arī vācu un krievu valodu ( bērni 7 un 5 gadus veci);
  • Es ar bērniem runāju latviski mājās, dēls zina četras valodas, bet visraitāk runā vāciski;
  • Runājam latviski, jo Latvijā ir radi, kuri vācu valodu nepārzina. Tas tak būtu dikti skumji-bērns aizbrauc uz Dzimteni, bet ar vecomammu sazināties nevar, jo redz’ nezina dzimto valodu. Man tas ir ļoti svarīgi savam bērnam dot iespēju runāt latviešu valodā, tamdēļ apmeklējam Latviešu centra skoliņu “Ūsiņš” Minsterē;
  • Mēs ar bērnu (4 gadi) runājam latviski, tā tomēr ir dzimtā valoda un svarīga arī saziņā ar radiem. Taču tas nav traucējis paralēli apgūt arī vācu, krievu un nedaudz angļu valodu;
  • Mājā ar bērnu tikai latviešu un krievu valodā. Vācu valoda tāpat jau ir dārziņā un skolā. Vācu valoda šeit nekur nepazudīs, tāpēc mājās ir dzimtās valodas;
  • Bērnam ir Vācu, Franču un arī Latviešu tautība. Mums ir svarīgi, lai viņa zina un saprot, kur ir viņas saknes. Protams, arī gribam, lai bērns var sazināties ar radiem, tādēļ mācām visas trīs valodas;
  • No paša sākuma latviski runāju, pirmā valoda, ko runāja un saprata bija latviski, bet nu ar skolu ir grūtāk, runā mazāk un saprot mazāk, bet nepārtraukšu, jo vairāk valodas zina, jo labāk;
  • Runāju latviski, jo labāk iemācu savam bērnam pareizu latviešu valodu, nekā vācu ar kļūdām;
  • Runāju vāciski, baros un dziedu latviski;
  • Jā, bet tas nebija vienkārši kā vienīgajam latviešvalodīgajam cilvēkam tuvākajā apkārtnē konsekventi runāt ar bērnu latviski. Lasījām grāmatas, braucām uz latviešu sanākšanām. Bērna tēvs holandietis runāja holandiski, es latviski, kopā esot angliski, ar kaimiņiem vāciski. Man bija skaidrs, ka dzīvojot vidē bez latviešiem, bērns neapgūs valodu labā līmenī, bet man bija svarīgi ielikt pamatus. Viņš visu labi saprot, bet atbild, kādā valodā grib. Kad esam Latvijā, tad esot tai vidē, veicas arī ar runāšanu. Galvenais ir ielikt pamatus. Bērni iemācās valodas ļoti ātri, pat vairākas vienlaicīgi, visgrūtākais ir vecākiem būt konsekventiem;
  • Es dzīvoju Vācijā 18 gadus. Mans vecākais dēls runā diezgan labi latviski, jo sākotnēji, kad pati vēl vācu valodu tik labi nemācēju, ar dēlu runāju latviski, ar vīru – angliski. Ar laiku viss mainījās, visi pārgājām uz vācu valodu ģimenē, jo tā ir valoda, kura citādi – skolā, darbā… tiek lietota. Pirms kāda gada sapratu, ka abiem mazajiem ( 7 un 9 gadi) jāmāca latviešu valoda. To situāciju atrisinājām ar to, ka kopīgi nolēmām, kurās nedēļas dienās mājās tiks runāts tikai latviski.

5. Vai, dzīvojot ārzemēs, tu piedalies kādā latviešu pašdarbnieku kolektīvā un ko tas tev sniedz?

No 25.03-05.04.2019. tiek veikta aptauja emigrantu Facebook slēgtajās grupās. Kopumā tika  saņemtas 139 atbildes.  Lielākā daļa emigrantu – 112 atbildes (81%) norādīja, ka viņus tas neinteresē. Savukārt 27 aizbraukušie (19%) saka, ka piedalās mākslinieciskajos pašdarbnieku kolektīvos. Kā zināms, iesaistīšanās pašdarbnieku kolektīvos veido ciešāku  saikni  ar  Latviju. Kultūras resursi ir daļa no  ikdienas  apziņas,  par  kuru  cilvēki  parasti  necenšas  afišēt, tomēr viņiem ir svarīga gan garīgā, gan materiālā kultūra. Latvijas kultūra  ir   pievelkošs   faktors,   kas   ārzemēs  dzīvojošajiem   latviešu   emigrantiem  kļūst  par  pozitīvas  identitātes  balstu.

Minētie emigrantu iemesli, kāpēc viņi mītnes zemē nepiedalās radošajos latviešu kolektīvos :

– Diemžēl, mūsu tuvumā nekas tāds nav (Vācija);

– Kādreiz Latvijā jaunībā dejoju tautiskajās dejās. Palēkātu arī tagad, bet manā puse nekā tāda nav.  Te tikai pagaidām aktuālie Latin-American varianti, salsa, utt. (Lielbritānija).

Iespējams, diasporas organizācijas ir pārāk maz vai tālu, vai arī emigranti ir slikti informēti par iespējām piedalīties radošajās aktivitātēs.

Aptauja tiks veikta arī turpmāk, kā arī papildināta ar komentāriem un diagrammām.

Materiālu sagatavoja:

Astrīda Leščinska Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore

e-pasts: astrida.lescinska@lpr.gov.lv

Tālr.65423801