Kārsavas novada domes priekšsēdētāja piedalījās Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa 36. plenārsēdē

No 1. līdz 4. aprīlim Strasbūrā norisinājās Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa 36. plenārsesija, kuras tēma šoreiz bija – Pilsētu mēri demokrātijas sardzē. Plenārsesijā Latvijas pašvaldību delegāciju pārstāvēja Ināra Silicka, Kārsavas novada pašvaldības priekšsēdētāja un Harijs Rokpelnis, Mazsalacas novada pašvaldības priekšsēdētājs.

Plenārsesijā vairākkārt tika uzsvērta nozīmīgā pašvaldību vadītāju loma demokrātija principu nostiprināšanā un iedzīvināšanā sabiedrībā un valstī. “Pašvaldību vadītāji ir kā viens no pīlāriem, uz kura balstās valstu konstitūcijas” – tā savā ziņojumā minēja Spānijas Valsts sekretārs teritoriālā politikā Ignacio Sanchez Amor. Ziņojumu laikā – Pilsētu mēri demokrātijas sardzē – no kongresa delegātiem izskanēja arī tas, ka šajā, tik ļoti informatīvi aktīvajā laikmetā, ir stipri mainījies iedzīvotāju komunikācijas veids, kā kontaktēties ar pašvaldību priekšsēdētājiem, tas ir kļuvis daudz ātrāks, vienkāršāks, produktīvāks, savukārt pašvaldības vadītājam tas uzliek vēl vairāk pienākumus un atbildību – būt sasniedzamam, kā arī ātri reaģēt uz iedzīvotāju jautājumiem, problēmām. Vairākkārt tika minēts, ka valstu valdībām ar pašvaldībām ir svarīgi sadarboties, jo vairākās valstīs tieši pašvaldības bija tās, kas palīdzēja ekonomiskas krīzes apstākļos gan saviem iedzīvotājiem, gan valstij. Pašvaldības ir kā starpnieks starp valdību, administrāciju un iedzīvotājiem, jo nereti pašvaldība ir tā institūcija, kur cilvēks vēršas vispirms pēc atbildēm, palīdzības, informācijas. Pašvaldības ir kā labi palīgi valstij stabilitātes nodrošināšanā, kā arī tie ir tuvākie ievēlētie pārstāvji iedzīvotājiem, kuriem nereti ir izaicinājums saturēt kopā sabiedrību. Pašvaldības administrācijas komandai ir svarīgi būt spējīgai tik galā ar iedzīvotāju problēmām, svarīgi konsultēties ar saviem iedzītotājiem dažādu risinājumu meklēšanā. Jāstrādā, lai Eiropas valstu valdības to apzinātos aizvien vairāk. Arī 36. plenārsesijas noslēgumā Kongresa prezidents Anders Knape pauda aicinājumu pašvaldību vadītājiem runāt un sadarboties ar savu valstu valdības pārstāvjiem, kā arī atgādināt, ka gan valdība, gan pašvaldības strādā vienotam mērķim – saviem iedzīvotājiem.

Viens no jautājumiem, kas plenārsesijā bija plaši debatēts – Nepotisma apkarošana vietējās un reģionālās pašvaldībās. Pēc debatēm tika nobalsots par rezolūciju un rekomendācijām, tomēr viedokļi bija dažādi, piemēram, ka mazās pašvaldības tas nav tik viennozīmīgi, jo darbinieku izvēle ir stipri ierobežota, kā arī maza izmēra pašvaldībās lielākā daļa iedzīvotāju ir savā starpā pazīstami. Vēl arī tika diskutēts par tādiem jautājumiem kā – Atvērta pārvalde reģionu līmenī; Jauniešu sociālās tiesības un pašvaldību vadītāju loma tajā; Trauksmes cēlāju aizsardzība un citas tēmas. Jāpiemin, ka līdzīgi kā pagājušajā plenārsesijā arī šajā tika plaši diskutēts par kongresa budžetu un resursiem 2020. līdz 2021. gadam, jo šobrīd EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir nonācis finanšu grūtībās. Savukārt Vietējo pašvaldību palātas sēdē notika debates par šādām tēmām – Uz pašvaldību vadītājiem izdarītais spiediens; Pilsētu un lauku teritoriju atšķirību mazināšana.

Plenārsēdes ietvaros arī notika trīs Komiteju sēdes – Uzraudzības, Aktuālo jautājumu un Pārvaldības komitejas sēde, kurās tika skatīti vairāki aktuāli jautājumi, piemēram, Vietējās un reģionālās demokrātijas procesu izvērtēšana; Cilvēktiesības vietējā un reģionālā līmenī; Valodu lietojums vietējās un reģionālās pašvaldībās, kā arī citi jautājumi.

3.aprīli Latvijas pašvaldību delegācijas pārstāvjiem bija tas gods viesoties arī Latvijas pārstāvniecībā Strasbūrā, kur notika tikšanās ar Ivaru Punduru, Ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku. Tajā tika apspriestas padomes aktualitātes pašvaldību jomā, kā arī akcentēta pašvaldību būtiskā nozīme demokrātiskās pārvaldes un iedzīvotāju savstarpējā mijiedarbībā, kā arī tika pārrunāti Ziemeļu – Baltijas valstu sanāksmes organizatoriskie jautājumi.

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress (The Congress of Local and Regional Authorities of the Council of Europe (CLRAE)) ir viena no Eiropas Padomes (EP) institūcijām, kas tika izveidota 1994. gada 14. janvārī. Kongresa galvenie uzdevumi ir dot iespēju pašvaldību politiķiem diskutēt par kopīgām problēmām, apspriest pieredzi un izteikt priekšlikumus valdībām; pārstāvēt Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli Eiropas Padomē; būt padomdevējam Ministru komitejai un Parlamentārajai asamblejai par visiem Eiropas vietējās un reģionālas politikas aspektiem; sadarboties ar pašvaldību nacionālajām un starptautiskajām organizācijām; organizēt pasākumus, lai iesaistītu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu demokrātijas veidošanas procesos; gatavot ziņojumus par Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu EP dalībvalstīs, regulāri sekojot vietējās demokrātijas attīstības procesiem; praktiski palīdzēt jaunajām dalībvalstīm, veidojot efektīvas vietējās un reģionālās pašvaldības.