Ingrīda Supe, ieraugot samojedu šķirnes suni, tajā iemīlējās. Pirms suņa iegādes gan pagāja vairāki gadi, kuru laikā Ingrīda apkopoja informāciju par šo šķirni. Kā pati saka, pirms iegādes zināja praktiski visu par samojediem, arī to, ka viņi ir piemēroti kanisterapijai.

“Suns ir tik liels ieguldījums un vērtība, ka es nedrīkstu viņu paturēt tikai sev.

Man gribētos ar viņu padalīties – ar smaidīgo, labsirdīgo, pūkaino, balto suni dalīties ar cilvēkiem”, stāsta Ingrīda Supe.

Ingrīda strādā Balvu Centrālajā bibliotēkā, paralēli darbam par viņas aizraušanos un  sirdsdarbu ir kļuvusi kanisterapija. Tās ir nodarbības, kurās terapeita asistents un lielākais palīgs ir četrkājainais draugs, šajā gadījumā samojedu šķirnes suņu meitene Dora, kurai ir divi gadi un četri mēneši, patīk sabiedrība un bērni.

“Mums ir ļoti pazīstamas dzīvnieku terapijas. Jāsaka, ka tā ir pozitīvo emociju došana, dzīvnieks dod pozitīvās emocijas.

Kad mēs esam pozitīvi noskaņoti, kad mums ir labs garastāvoklis, tad atveseļošanās, mācīšanās notiek daudz veiksmīgāk”.

Lai suns varētu darboties kanisterapijā, viņam jābūt mierīgam, paklausīgam, ar līdzsvarotu nervu sistēmu, labu raksturu un augstu intelektu. Reizi gadā jākārto eksāmens.

“Eksāmens sastāv no divām daļām: ir paklausības daļa un specifiskā daļa, kur nestandarta situācijās tiek pārbaudīta suņa reakcija, kā uzvedas, kāda ir viņa uzmanība, noturība, kā reaģē uz dažādām provokatīvām situācijām, kā patīk cilvēki, trokšņi, smakas, smaržas. Suni pārbauda un dod akceptu, ka viņš var darboties šajā jomā”.

Kanisterapija ir savstarpējā mijiedarbība terapeitam, klientam un sunim. Nodarbībās suns līdzdarbojas, vēro, guļ blakus un viņa klātbūtne motivē darboties, jo pēc izpildītiem uzdevumiem ir iespējams suni pabarot, izķemmēt, dot komandas, izvest pastaigāties un, to zinot, klientam vēlme darboties ir daudz lielāka. Kanisterapija ir piemērota gan bērniem, gan pieaugušajiem, šobrīd gan Ingrīda strādā tieši ar bērniem, palīdzot dažādu problēmu risināšanā.

“Man lielākā daļa ir bērni ar autiskā spektra traucējumiem, bet ir emocionāla uzbudināmību, ar valodas traucējumiem, ar kompleksiem, nedrošības sajūtām, nav tik daudz ar kustību traucējumiem, bet ir ar novirzēm”.

Kā atzīst Ingrīda, arī viņu kanisterapija un darbošanās ar Doru ir ārstējusi, radot lielāku pārliecību par sevi. Šobrīd paralēli darbam un kanisterapijas nodarbībām Ingrīda Rīgā studē Montesori medicīnisko pedagoģiju.

“Es patiesībā esmu eiforijā no visā šī. Kā kārtojas lietas, tas vienkārši ir brīnumaini, es esmu priecīga par šo visu, kas notiek”, saka Ingrīda.

Ingrīda atklāt, ka pavasarī Dora vairs nebūs viena, viņai pievienosies tādas pašas šķirnes suņu meitene, kas palīdzēs Dorai kanisterapijas asistentes darbā.

Autors: LSM, Lāsma Zute