Valentīnas Kašas grāmatas “Par tevi, Latvija” atvēršanas svētki

3. janvārī Balvos svinīgi tika atvērta novadnieces Valentīnas Kašas grāmata „Par tevi, Latvija”, kurā apkopoti bijušā Balvu rajona iedzīvotāju atmiņu stāsti, kuri cietuši represijās, kuras pēc autores domām nav tikai 1941.gada un 1949.gada deportācijas, bet arī cita veida cilvēku apspiešana un tiesību ierobežošana, kura bija jāpiedzīvo šeit palicējiem.

Pati autore stāsta, ka ceļš uz šo grāmatu bijis ilgs, un ka novadpētniecība ir viņas vaļasprieks, kurā viņu atbalstījusi un klāt stāvējusi ģimene – dzīvesbiedrs Edmonds, meitas Evija un Elīna un audžubērni – Artis un Andris.

Šī ir jau otrā Valentīnas grāmata. Pirmā grāmata „Briežuciems” tika izdota 2016.gadā kā veltījums autores dzimtajam pagastam, kur viņa apkopojusi briežciemiešu atmiņu stāstus. Šīs grāmatas atvēršanas svētkos autores rokās nonāca Ārijas Tihomirovas kontakti, un tā aizsākās sadarbība, kas nu jau rezultējusies ar grāmatu „Par tevi, Latvija”.

Lai šī grāmata ieraudzītu dienas gaismu, bija vairāki varianti, kā piesaistīt finanšu līdzekļus, gan meklējot atbalstītājus, gan atradot projektu iespējas, līdz Valentīnai ienāca prātā uzrunāt ASV dzīvojošo Ilzi Sīli, kura cēlusies no Briežuciema un ar kuru autore ir pazīstama tikai elektroniski kontaktējoties. Viņa uzrunāja Ilzi, lūdzot līdzfinansējumu projektam, bet viņa labprāt finansiāli atbalstīja visu šīs grāmatas izdošanu.

Latvijas Politiski represēto apvienības Balvu nodaļas vadītāja Ārija Tihomirova grāmatas autorei vēlēja mīlestību un izturību, jo tas darbs un tie kilometri, ko Valentīna ir apstaigājusi un apbraukājusi, kā arī ģimenes atbalsts, apkopojot atmiņas šīm un nākamajām paaudzēm, ir zelta vērti.

Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs savā uzrunā akcentēja, ka šo grāmatu izlasot, mēs būsim guvuši atziņas no cilvēku dzīves stāstiem, par patiesajiem Latvijas vēstures stāstiem, un vēlēja Valentīnai nepazaudēt degsmi, lai būtu vēl daudz ideju jaunām grāmatām.

Valentīnu sveikt bija ieradies arī 13.Saeimas deputāts Edmunds Teirumnieks, kā arī daudzi citi grāmatas autores atbalstītāji un draugi, bet ar muzikāliem sveicieniem priecēja Baltinavas sieviešu vokālais ansamblis, vadītāja Marija Bukša.

Grāmatai ir sešas nodaļas. Pirmā ir veltīta 1941.gada represēto novadnieku atmiņu stāstiem.

Nākamā nodaļa „Frontinieku stāsti” ir par latviešiem, kuri par brīvu Latviju cīnījās svešās armijās – vācu un krievu. Vieni cīnījās, lai tā būtu brīva no krieviem, otri – no vāciešiem. Tas bija smags posms, jo cilvēkam vajadzēja izvēlēties, iet vai neiet. Ejot varbūt bija garantija, ka ģimene netiks aiztikta, tā varēs dzīvot Latvijā, tādā kāda viņa ir, bet ja neietu, pakļautu briesmās sevi un savus mīļos. No šodienas skatupunkta raugoties, arī šie cilvēki bija represētie, jo arī viņiem lika darīt to, ko viņi nevēlējās. Valentīna Kaša savā grāmatā ir nedaudz apkopojusi arī šo cilvēku atmiņas, pamatā padomju armijā dienējošo.

Vēl viena grāmatas nodaļa no vienas puses ir veltīta tiem novadniekiem, kuri cīnījās šeit uz vietas – mežabrāļiem, nacionālajiem partizāniem, grāmatā vairāk publicējot citu vēsturnieku un novadpētnieku darbus. Bet no otras puses – par nevardarbīgo pretošanos pēckara gados, kur vairāk ir stāsti par skolēniem, Viļakas puses jauniešiem – Latviešu nacionālās jaunatnes apvienību, Pretpadomju jauniešu organizāciju no Rugājiem „Imanta”, kā arī par Balvu vidusskolas meitenēm, kuras rakstīja pretpadomju dzejoļus un tika arestētas, vēlāk gan attaisnotas. Šie jaunieši izplatīja proklamācijas, dziedāja neatkarīgās Latvijas dziesmas, sanāca kopā, pārrunāja, ko vēl viņi varētu darīt.

Ceturtajā nodaļā apkopoti novadnieku atmiņu stāsti, kā viņi slēpās no iesaukuma Sarkanarmijā, bet piektā nodaļa ir veltīta 1949.gada 25.marta deportācijā izsūtīto stāstiem.

Un vēl viena paliela grāmatas nodaļa veltīta dažādiem dzīvesstāstiem, cilvēkiem, kuri šeit Latvijā pārcietuši vācu un padomju laika represijas, skolotāji, kuri tajā laikā ir strādājuši un pakļāvušies tā laika likumiem, tiem, kuri pabijuši koncentrācijas nometnēs, kolhozniekiem, kā arī par tiem, kuri dzimuši cietumā, kuri atbalstīja nacionālos partizānus, kuri slēpa savus radiniekus, sargājot no padomju represijām.

Par autori. Valentīna Kaša dzimusi 1961.gada 16.augustā Briežuciema pagasta „Abriņās”. Pašlaik Balvu novada Stacijas pamatskolas latviešu un angļu valodas skolotāja.

2011.gadā saņēmusi Balvu novada Domes Atzinības rakstu par panākumiem pedagoģiskajā darbā un lielu ieguldījumu Briežuciema kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē un labdarībā.

2017.gadā saņem Baltinavas novada domes balvu „Baltinavas novada lepnums” nominācijā „Ģimene”.