VARAM teritoriālās reformas projekts paredz Latvijā izveidot 35 pašvaldības, Latgalē – 7

LSM: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas sagatavotais administratīvi teritoriālās reformas projekts paredz Latvijā izveidot 35 pašvaldības apkārt attīstības centriem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “1:1” teica pašvaldību ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par”).

Pūce teica, ka VARAM izveidotā karte lielā mērā izskatās līdzīga kādreizējai rajonu kartei. Viņaprāt reforma ir atbalstāma, jo tikšot veidoti lielāki novadi, kas spēs veiksmīgāk veicināt attīstību reģionos, ja pie spēcīgākajiem tiks pievienoti ekonomiski vājāki novadi.

“Ekonomiski spēcīgas pašvaldības pavilktu uz augšu tādas, kuras būtu vājākas,” pauda Pūce.

Ministrs skaidroja, ka lielāka pašvaldības teritorija ļautu noteikt tostarp arī racionālu skolu tīklu, kas varētu nodrošināt augstāku samaksu skolotājiem un piesaistītu kvalificētus profesionāļus. Tāpat Pūce uzsvēra, ka samazinot pašvaldību administratīvo apartu, izdotos ietaupīt 120 miljonus eiro, kurus varētu novirzīt citiem mērķiem.

Ministrs gan atzina, ka līdz šim nav rēķināts, cik novados nodarbināto cilvēku reformas rezultātā paliktu bez darba. Izstrādātais teritoriālā iedalījuma piedāvājums tiks nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.

KONTEKSTS: Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) atklāja, ka viens no kritērijiem novadu lielumam varētu būt bērnu skaits. Vienlaikus jau kopš iepriekšējās valdības tiek diskutēts un strādāts pie skolu tīkla sakārtošanas, lai uzlabotu vispārējās izglītības kvalitāti.

Lielākā pašvaldība Latgalē pēc iedzīvotāju skaita reģionā varētu veidoties ap Daugavpili, apvienojot pašu pilsētu, Daugavpils un Ilūkstes novadus un sasniedzot vairāk nekā 123 000 iedzīvotāju.

Balvu administratīvais centrs apvienotu tagadējos Balvu, Rugāju, Baltinavas un Viļakas novadus.

Rēzekne būtu Rēzeknes un Viļānu administratīvais centrs, bet Ludzā – Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novadu centrs.

Apvienot paredzēts arī Preiļu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novadus. Šajā gadījumā jaunās administratīvās teritorijas galvenā pilsēta būtu Preiļi.

Tāpat kartē paredzēta arī Dagdas un Krāslavas novadu apvienošana, par administratīvo centru nosakot Krāslavu.

Vienīgā pašvaldība, kas paliktu savās administratīvajās robežās, ir Līvānu novads. Tas gan Latgalē, gan visā Latvijā varētu būt vismazākais – ar nedaudz vairāk par 12 000 iedzīvotāju.