Baltinavas novads

Baltinavas novada dome
Kārsavas iela 16, Baltinava,
LV – 4594
www.baltinava.lv

Baltinavas novada apraksts

Baltinavas novads ir pašvaldība Latgalē, 253 km no Rīgas, Krievijas pierobežā. Robežojas ar Kārsavas novada Salnavas pagastu, Balvu novada Tilžas un Briežuciema pagastiem un Viļakas novada Šķilbēnu pagastu. Baltinava ir novada centrs, Supenkas upes abos krastos pie autoceļa P45. Baltinavas novads ir mazākais Latvijas novads (pēc iedzīvotāju skaita), kurš izvietojies skaistajos Latgales laukos. Tieši Baltinavas novadā sākas 57. paralēle un Krieviju iespējams aizsniegt rokas stiepiena attālumā. Tieši Baltinavā saule lec 25 minūtes agrāk kā Liepājā un, kur gan citur var vēl labāk izjust latgalisko vitalitāti, ja ne izrādes Latgola.lv izcelsmes vietā!

Baltinavas novada kopējā platība ir 18523,0 ha jeb 185,0 km2, no kuriem lielāko daļu aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme un mežsaimniecības zeme (kopā 85,36% no kopējās novada teritorijas). Meži aizņem 6728,2 ha no novada teritorijas jeb 36,32%, purvi – 860,3 ha jeb 4,64%, teritorijas zem ūdeņiem aizņem salīdzinoši nelielu daļu – 349,3 ha jeb 1,88%.

Novada teritorijā darbojas uzņēmēji, kuru uzņēmējdarbība galvenokārt virzīta uz mežsaimniecību, lauksaimniecību, lopkopību, kur tiek nodarbināti novada ļaudis. Baltinavā ir nodrošināta dažādu izglītības, veselības aprūpes un kultūras iestāžu pakalpojumu pieejamība un to sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra. Novadā darbojas Baltinavas vidusskola, Baltinavas Kristīgā internātpamatskola, Baltinavas mūzikas un mākslas skola, pirmsskolas izglītības iestāde, kultūras nams, bibliotēka, muzejs. Ir ģimenes ārsta prakse, 2 draudzes, 3 tirdzniecības uzņēmumi, pasta nodaļa, aptieka, nodarbinātības valsts dienesta Baltinavas filiāle. Pašvaldības teritorijā darbojas Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Punduru nodaļa. Individuālā darba veicēji sniedz pakalpojumus – apģērbu šūšanā un labošanā, apavu remontdarbus, friziera pakalpojumus, veterinārārsta pakalpojumus.

Esam lepni par savām latgaliskajām saknēm, tāpēc savu senču sakrālo mantojumu – latgaļu valodu – vēl joprojām izmantojam gan ikdienā, gan svētkos, savus novada iedzīvotājus uzrunājot latgaļu valodā. Esam Latgales patrioti, savu patriotisko nostāju mācāmies no saviem vecākiem, tālāk nododot zināšanas saviem bērniem. Mēs godinām un turpinām savu senču iedibinātās tradīcijas un amatu prasmes. Savās zināšanās labprāt padalāmies ar citiem, tāpat arī no citiem labprāt apgūstam jaunas prasmes un iemaņas.