Balvu novads

Balvu novada dome
Bērzpils iela 1A, Balvi,
LV – 4501
www.balvi.lv

BALVU NOVADA VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

Balvu novada karte

Balvu novads ir pašvaldība Latgalē, kas atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļlatgalē, un ir nozīmīgs Ziemeļlatgales centrs, kurš reformas rezultātā izveidojās 2009.gadā. Novadā ietilpst Balvu pilsēta un 10 pagasti – Balvu, Kubulu, Vīksnas, Bērzpils, Bērzkalnes, Lazdulejas, Krišjāņu, Briežuciema, Tilžas un Vectilžas. Neatkārtojamo novada tēlu veido upju un ezeru ūdeņi, neskartās dabas skaistums, latgaliešu bagātais kultūrvēsturiskais mantojums un, protams, darbīgie un laipnie novada ļaudis.

Balvu novada teritorijas kopējā platība – 1044,5 km2. Novads atrodas Latvijas Ziemeļaustrumos un robežojas ar Viļakas, Baltinavas, Alūksnes, Gulbenes, Rugāju, Rēzeknes, Lubānas, Kārsavas un Madonas novadiem.

 Balvu novada ģerbonis

Melna vilka galva un austoša sudraba saule purpura sarkanā fonā

Vilka galva ir bijis Balvu pilsētas simbols jau no 1938.gada, tāpēc tas rotā arī Balvu novada ģerboni un karogu. Kādēļ tieši vilks? Izrādās, ka vilks ir ne tikai dzīvnieks, pret kuru jāizturas uzmanīgi, bet arī spēka un neatlaidības simbols, jo medījumam tas seko ilgi un pacietīgi. Melnā krāsa simbolizē gudrību.

Vilka galvu papildina lecoša balta saule ar 10 stariem, kuri simbolizē pagastu skaitu: Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubulu, Lazdulejas, Tilžas, Vectilžas un Vīksnas pagastus. Saule ir gaismas, siltuma un dzīvības avots. Tā dod gaismu visiem vienādi – taisnības princips. Sudraba saule kā bagātības un auglības simbols. Taču sudrabs sūbē, tādēļ simbolizē arī cilvēka vajadzību pielikt pūles, lai to spodrinātu, un nemitīgas rūpes par izaugsmi un neatlaidīgu garu.

Balvu novada karogs

Karoga apraksts: Gaišā, baltā josla simbolizē baltu dvēseli un garīgās vērtības. Gaišā- baltā krāsa simbolizē arī cerības uz gaišu nākotni. Balts – cēluma, atklātības, ūdeņu, ūdensrožu un gaišo domu krāsa. Sudraba krāsas josla simbolizē – “zemes” vērtības, sudraba “spoguļus”, Balvu ezeru. Sudrabs, kā bagātības un auglības simbols. Taču sudrabs sūbē, tāpēc simbolizē arī cilvēka vajadzību pielikt pūles, lai to spodrinātu, simbolizē nemitīgas rūpes par izaugsmi un neatlaidīgu garu. Baltajā joslā attēlots Balvu novada ģerbonis.

Kultūra

Balvu novads sevi apzinās kā nozīmīgu Ziemeļlatgales centru, kurā tiek koptas mūsdienu kultūras un etnogrāfiskās tradīcijas.

Balvu novada kultūras jomas attīstības vīzija: Balvu novads – Ziemeļlatgales kultūras mantojuma nesējs un saglabātājs.

Kultūras jomā novadā darbojas pašvaldības dibinātas iestādes, kas pārrauga, koordinē iestāžu darbību, organizē kultūras pasākumus:

Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta pārvalde, kuras kompetencē ir kultūrpolitikas veidošana, kultūras pārraudzība, kultūras norišu koordinācija, valsts nozīmes kultūras pasākumu koordinēšana, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana;

Balvu Kultūras un atpūtas centrs koordinē Balvu pilsētas, novada lielo pasākumu organizēšanu, izkopj un popularizē tautas mākslas un citu radošo amatierkolektīvu darbu, nodrošina kultūras speciālistu tālākizglītību un metodisko darbu;

Balvu Centrālā bibliotēka veic novada un reģiona centrālās bibliotēkas funkcijas, koordinē publisko bibliotēku darbu, sniedz metodisko un konsultatīvo palīdzību filiālbibliotēkām;

Balvu Novada muzejs ir Ziemeļlatgales vēstures un kultūras vērtību apzināšanas, saglabāšanas un popularizēšanas vieta, īpaši akcentējot nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu.

Par kultūras dzīvi Balvu novadā rūpējas Balvu Kultūras un atpūtas centrs un 10 pagastu tautas nami, Balvu Centrālā bibliotēka un 10 pagastu filiālbibliotēkas un Balvu Novada muzejs, tādējādi nodrošinot iespēju visiem novada iedzīvotājiem apmeklēt seminārus, lekcijas, piedalīties pašdarbnieku pasākumos un aktīvi pavadīt savu brīvo laiku. Balvu novada kultūras iestādes ir svarīgi sabiedriskās dzīves centri, kuri piedāvā iedzīvotājiem apgūt un izzināt kultūras mantojumu, aicina piedalīties amatiermākslā un iepazīt profesionālās mākslas sniegumu.

Prioritārie pasākumi, kas tiek rīkoti novadā ir: Latvijas Valsts dzimšanas diena, Balvu novada svētki, starptautiskais deju festivāls „Eima, eima”, amatierteātru salidojums “Ķiršu dārzs”, kamermūzikas festivāls, gadskārtu ieražu pasākumi, pagastu svētki. Bez šiem pasākumiem tiek rīkoti arī citi dažādi valsts nozīmes pasākumi, tradicionālie pasākumi u.c. pasākumi, kuros ir iespēja piedalīties Balvu novada iedzīvotājiem.

Izglītība

Izglītoti bērni un jaunieši ir Balvu novada nākotne. Šo jomu Balvu novadā pārrauga Izglītības, kultūras un sporta pārvalde, kuras funkcijas ir nodrošināt novada teritorijā dzīvojošajiem bērniem iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā mācību iestādē, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo un profesionālo izglītību, nodrošināt iespēju īstenot kultūrizglītību, atbalstīt ārpusstundu pasākumus, bērnu nometnes, pieaugušajiem nodrošināt izglītības iegūšanu tuvāk dzīvesvietai – Balvos, nodrošināt bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem iespēju piedalīties sporta aktivitātēs, kultūras pasākumos.

www.balvi.lv/lv/sports

Balvu novadā darbojas 5 pirmsskolas izglītības iestādes, ir iespējams mācīties gan vispārizglītojošajās skolās, gan apgūt profesionālo izglītību. Balvos darbojas arī trīs profesionālās ievirzes skolas – sporta, mūzikas un mākslas skolas, kā arī Balvu Bērnu un jauniešu centrs, kur plašā klāstā pieejamas ārpus stundu aktivitātes bērniem un jauniešiem.

Sports un aktīvā atpūta

Sports un veselīgs dzīvesveids ir priekšnoteikums labai pašsajūtai, sasniegumiem darbā un mācībās, tāpēc Balvu novadā ir vairākas iespējas aktīvi atpūsties.

Balvu novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvalde pilda normatīvajos aktos novada pašvaldībai paredzētās sporta pārvaldes funkcijas un īsteno Balvu novada pašvaldības kompetenci sportā. Tā saistībā ar sporta jomu veic tai noteiktas funkcijas, t.i., īsteno sporta politiku novadā, pārrauga sporta novadā esošo sporta iestāžu darbību, analizē sporta iestāžu darbību, izstrādā priekšlikumus darba uzlabošanai un koordinē novada sporta iestāžu darbību valsts un starptautiskā mērogā.

Balvos darbojas Balvu Sporta skolas peldbaseins (ar četriem celiņiem 25×10 metru platībā). Peldbaseinā iespējamas ne tikai peldes, bet arī hidromasāžas baseins bērniem, SPA hidromasāžas baseins pieaugušajiem, kaskāde, sauna, trenažieru zāle un sāls istaba.

Balvu sporta centrs ir iniciators dažādiem sporta pasākumiem Balvos. Sporta centrs rūpējas par aktīvu brīvā laika izmantošanu un veselīga dzīvesveida attīstīšanu, sporta pasākumu organizēšanu Balvu novadā. Ikvienam iedzīvotājam ir iespēja iesaistīties sportiskās aktivitātēs, atliek vien izvēlēties piemērotāko.

Balvu novada iedzīvotāji nodarbojas ar orientēšanās sportu. Vasaras sezonā ļoti aktuāls ir pludmales volejbols. Publiski pieejamā un labiekārtotā pludmales volejbola zona pie Balvu ezera rada iespēju nodarboties ar šo sporta veidu jebkurā laikā. Dažāda mēroga turnīri un čempionāti norisinās arī basketbola spēlē.

2015.gadā sadarbībā ar Latvijas Futbola federāciju renovēts futbola laukums pie Balvu Valsts ģimnāzijas, radot iespēju organizēt vērienīgus Latvijas mēroga sporta pasākumus.

Balvu ezers ir nozīmīga vieta dažādu Latvijas čempionātu posmu organizēšanā. Ziemas periodā, parasti janvāra mēnesī, uz Balvu ezera notiek Latvijas zemledus makšķerēšanas čempionāta posms, kur tiekas lielākie makšķerēšanas entuziasti. Pašā vasaras vidū – jūlijā, tiek organizēts Latvijas čempionāta ūdens motocikliem posms, kas pulcē ne tikai daudzus dalībniekus, bet arī skatītājus.

Sociālā joma

Balvu novada pašvaldības Sociālais dienests izstrādā un īsteno sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politiku, sniedz morālo un materiālo palīdzību novada iedzīvotājiem, koordinē valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu. Sociālā dienesta Dienas Centra telpās tiek organizēti dažādi pasākumi, koncerti, tiek radītas iespējas jēgpilni pavadīt brīvo laiku.

Līdz ar 2014. gadu pakalpojumu “Aprūpe mājās” nodrošina biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”, kuri ar speciāli aprīkotu automašīnu dodas pie iedzīvotājiem, pārsvarā veciem un vientuļiem cilvēkiem, sniegt vajadzīgos pakalpojumus.

Balvu novada, Kubulu pagastā, Balvu ezera krastā atrodas pansionāts “Balvi”, kur ir plaša labiekārtota teritorija.

Pansionātā “Balvi” pieejami šādi pakalpojumi:

  • Ikdienas medicīniskā aprūpe;
  • Demences pacientu aprūpe;
  • Pakalpojums “Grupu dzīvoklis”.

Pansionātā “Balvi” vidēji, gada laikā, dzīvo 173 klienti, kuriem sociālos pakalpojumus nodrošina 71 darbinieks, no tiem 6 sociālā darba speciālisti.

Ekonomika un uzņēmējdarbība

Ekonomikas un uzņēmējdarbības veicinātājs, atbalsta sniedzējs un palīgs jaunu uzņēmumu veidošanā Balvos ir Balvu novada pašvaldības aģentūra “Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centrs”. Aģentūras vīzija ir būt par ilgtspējīgu sadarbības partneri starp pašvaldību, uzņēmēju un investoru. Ziemeļlatgales biznesa un tūrisma centrā ļoti bieži tiek organizēti dažādi semināri mājražotājiem, amatniekiem, zemniekiem, uzņēmējiem, tiek aicināti speciālisti un lektori, kuri kompetenti stāsta par savu pārstāvēto jomu, notiek starptautiskas konferences.

Aģentūras durvis ir atvērtas visiem – atnākot uz aģentūru, jūs saņemsiet informāciju par tūrismu, varēsiet saņemt dažādus informatīvos materiālus, tiksiet iepazīstināti ar tūrisma maršrutiem un saņemsiet atbildes uz visiem ar uzņēmējdarbību un tūrismu interesējošajiem jautājumiem.

Darbīgi un uzņēmīgi cilvēki vienmēr jāprot novērtēt. Balvu novadā ir uzņēmēji, kuri ražo preces, sniedz pakalpojumus, nodrošina darba vietas. Novada galvenās uzņēmējdarbības nozares ir lauksaimniecība, mežizstrāde, kokapstrāde, mežkopība, dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība, mazumtirdzniecība. Lauksaimniecības uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu ir SIA “Liepas Z”, SIA “Lazdas”, Z/S “Pīlādži”, Z/S “Doburūči”, Z/S “Ābelītes 2002”. Mežizstrādē un kokapstrādē visaktīvāk darbojas SIA “TAKO SD”, SIA “Bovis”, SIA “Prime-mover”, SIA “Aldrai”, SIA “Dampadruvas buki”. Lielākie mežkopības uzņēmumi ir Z/S “Pauguri”, SIA “Raibra”, SIA “Balvu mežierīcības un konsultāciju centrs”, Z/S “Kalnāji”, SIA “Žogmales”. Aktīvākie uzņēmumi, kuri veic dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību ir SIA “Dienvidu Celtnieks”, SIA “Kalna Nami”, SIA “Veskor”, SIA “Amati”, SIA “Kadiķi KGB”, bet lielākie mazumtirdzniecības uzņēmumi ir SIA “Senda Dz”, SIA “Bermudi”, SIA “Tik-Tak 1”, SIA “Lekos”, SIA “Hestija”.

Skaistākās un ievērojamākās vietas Balvu novadā

Balvu pilsēta, pilsētas skvērs, strūklaka „Ūdensroze”.

„Ūdensroze” viskrāšņāk uzzied tieši naktīs! Strūklakas izskata idejas autors- mākslinieks Ivars Vecāns. Tehnoloģiskais risinājums idejas īstenošanai un strūklakas projekts izstrādāts kompānijā “Akvedukts”, strūklakas izgatavošanai izmantotas Vācijas rūpnīcas “OASE” profesionālās strūklaku iekārtas.

Balvu pilsēta, Balvu muižas apbūve, Lāča dārzs, parks.

Muižas pils celta 18.gs. beigās, divas reizes nodegusi, atjaunojot ievērojami pārbūvēta un piemērota skolas vajadzībām. Pils ēka ezera krastā piesaista gan iebraucēju, gan pašu balveniešu uzmanību.

Šobrīd muižas pili apsaimnieko Balvu Profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola, šeit tiek organizēti dažādi kursi pieaugušajiem, kā arī šeit uz laiku mājvietu sev radis Balvu Kultūras un atpūtas centra kolektīvs. Pils zāle 2.stāvā var lepoties ar vienu no labākajām akustikām Latvijā. Par tradīciju kļuvis Kamermūzikas festivāls, kurš ieskandina muižas pili vasaras otrā pusē.

Lāča dārzs – kādreizējais muižas augļu dārzs, ko ieskauj lazdu aleja. Dārza vidū – dīķis ar saliņu. Šobrīd te izveidots savdabīgs akmeņu dārzs ar 23 kompozīcijām, ko veido 49 akmeņi.

Iecienīta atpūtas vieta ir arī pilsētas parks, pastaigas, kuras vairs nav tikai muižnieku privilēģija. Agrāk aiz tā atradušies muižas vārti, kurus rotājis uzraksts “Suņiem un zemniekiem ieeja aizliegta“. Šodien te atrodas brīvdabas estrāde, bez kuras pilsētas kultūras dzīve vasarā būtu grūti iedomājama.

 Balvu pilsēta, Balvu Novada muzejs.

Balvu Novada muzejs atrodas Balvu muižas apbūves teritorijā – rekonstruētajā muižas klētī, kur vēstures elpa mijas ar jaunām vēsmām – līdzās pastāv muižas ļaužu būvētās pagraba velves un izstāžu zāles ar jumta logiem; senatnīgas klēts durvis, kas darinātas no 200 gadus veca koka un vietējo meistaru gatavotas mēbeles; izstādes, kas stāsta par novada senatni, un jauno mākslinieku skatījums uz dzīvi.

Kopš 2014. gada 30. septembra Balvu novada muzejā apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta ietvaros izveidoto Ziemeļlatgales nemateriālā kultūras mantojuma digitālo ekspozīciju.

Piecās muzeja ekspozīciju zālēs mūsdienīgos izteiksmes veidos un valodā tiek atspoguļota tradicionālā mūzika, folklora, paražas, psalmi, Maija dziedājumi, cilvēku prasmes un citas Ziemeļlatgales vērtības. Balvu Novada muzejā sasniegts ilgi lolots mērķis – izveidots mūsdienīgs muzejs, kurā izmantoti dažādi multimediji un inovatīvas tehnoloģijas, lai jaunā ekspozīcija būtu interesanta dažāda vecuma un interešu grupām.

Muzeja interjera elementi (autentiski priekšmeti, eksponāti) ekspozīcijā kombinēti ar moderniem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem un tehnoloģijām – video projekcijām, novatorisku grafisko dizainu un skārienjūtīgo ekrānu programmām. Jaunizveidotā muzeja ekspozīcija atraktīvā veidā iepazīstina ar vēsturisko un kultūras mantojumu un piesaista lielus un mazus apmeklētājus. Tādā veidā tiek nodrošināta mantojuma saglabāšana un tā nodošana nākamajām paaudzēm.

Muzeja ekspozīcijas projekts realizēts sadarbībā ar uzņēmumu „Dd studio”, kurš jau 13 gadus darbojas dizaina projektu izstrādes un realizācijas jomā un ir guvis starptautisku atzinību, veidojot mūsdienīgas muzeju ekspozīcijas gan Latvijā, gan ārpus tās.

Balvu pilsēta, Balvu pilsētas parks, Vides objekts „Gaiss”

Vides objekts „Gaiss” – simbolisks vēja zvanu koks, kas reaģējot uz gaisa kustību, ar vēja stabulēm rada mūziku. Arhitekta Didža Jaunzema veidotais vides objekts atrodas Balvu pilsētas parkā un tika atklāts 2017. gada 5. augustā.

Vēja zvanu koks sastāv no 324 vēja stabulēm, uz kurām ir attēloti visu Latgales novadu ģerboņi un kuru ieskandina 48 vēja zvani. Balvos ir uzstādīts pasaulē lielākais vēja zvanu ansamblis. Pasaulē ir sastopami vēja zvani ar garākām un diametrā resnākām stabulēm, bet nekur nav sastopams vienkopus tik daudz vēja stabuļu.
„Gaiss” ir viens no pieciem dabas vides objektiem, kas tapis Ziemeļlatgales pašvaldību kopprojekta „Loba doba Zīmeļlatgolā jeb atklāj dabas pētnieku sevī!” ietvaros. Baltinavas novadā atrodas vides objekts „Zeme”. Rugāju novadā – vides instalācija „Loba doba”, kurā attēlota visu četru dabas stihiju simbioze, Viļakā – „Ūdens”, Kārsavas novadā dabas parkā “Numernes valnis” –  „Uguns”.

Balvu pilsēta, Brīvības un Partizānu ielas krustojums, piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem.

Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem – tautā saukts “Staņislavs”, pirmoreiz tika uzstādīts 1938. gada 14.augustā. Balvu puses ļaudīm “Staņislavs” kļuvis par brīvības simbolu, kas pulcē balveniešus gan valsts svētkos, gan piemiņas brīžos.

1938. gadā partizāna tēlu bronzā veidoja tēlnieks Kārlis Jansons. Divas reizes, Padomju karaspēkam ienākot pilsētā, piemineklis tika gāzts – 1940. un 1944. gadā. Un tikai pēc gariem gadiem – 1993. gada 11. novembrī “Sargājošais partizāns” atgriezās savā vietā, lai godinātu dažādu gadu brīvības cīnītāju piemiņu. Atjaunotā pieminekļa veidotāji – I.Folkmanis un A. Jansons – K.Jansona dēls.

Balvu pilsēta, Balvu ezers, plosts „Vilnītis”

Kopš 2009. gada vasaras sākuma Balvu pilsēta tās viesus un iedzīvotājus priecē ar iespēju baudīt pilsētas skaistumu, vizinoties ar plostu „Vilnītis” pa Balvu ezeru. Meistara Ērika Kanaviņa pašdarinātais plosts spēj uzņemt uz sava klāja 15-20 pasažierus. Braucieni pa ezeru iespējami labvēlīgos laika apstākļos ar iepriekšēju pieteikšanos! Vairāk informācijas.

Balvu novads, Bērzpils pagasts, „Ičas apmetnes ciems”

„Ičas apmetnes” ciems atrodas Balvu novada Bērzpils pagastā. Ičas apmetne – sena dzīvesvieta, tā atrodas Ičas upes krastos. Apmetne atklāta 1937. gadā. Tā bijusi apdzīvota neolītā (4500 – 1500 pr.Kr.) un bronzas laikmetā (1500 – 500 pr.Kr.). Apmetnē dzīvojuši amatnieki, zvejnieki…. un viņu senās prasmes tiek liktas lietā arī šodien. ”Ičas apmetnes ciema” iedzīvotāji piedāvā ceļojumu caur šodienu uz pagātni.
Ičas apmetnes ciemā tiek piedāvāts audēju, maizes cepšanas un gleznošanas meistardarbnīcas, kā arī apmeklēt Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīcu, Bēržu kapu kapliču un noslēgumā atpūsties Ičas upes krastā, vārīt zivju zupu un dzirdēt stāstus par senajām apmetnēm. Ir piedāvājums arī laivot pa Ičas upi un pārlaist nakti ar gulēšanu sienā, mājās pie Ičas upes.

Balvu novads, Bērzpils pagasts, alus darītājs Dainis Rakstiņš

Apmeklējot alus darītāja Daiņa Rakstiņa sētu, Jūs tiksiet iepazīstinās ar īsta Latgales alus darīšanas procesu un tradīcijām pēc sentēvu metodēm. Būs iespēja nodegustēt saimnieka brūvējumu.

D.Rakstiņš ar alus darīšanu  nodarbojas vairāku gadu garumā un viņa pašbrūvētais alus aizceļo uz dažādām tuvām un tālākām vietām Latgalē, piedaloties novadu svētkos un tirdziņos.

Apmeklējums iepriekš jāpiesaka.

 

Balvu novads, Bērzpils pagasts, Jolantas un Valda Dundenieku keramikas darbnīca Podnieku darbnīcā piedāvā noskatīties filmu par to, kā māla pika pārtop keramikas traukā. Darbnīcā ir iespēja pašiem iemēģināt roku māla trauka radīšanā. Darba laiks: pēc pieteikuma.

 

Balvu novads, Briežuciema pagasts, Briežuciema amatu meistaru ciems

Briežuciema amatu meistaru ciems ir vieta, kur tiek kopti un godāti senie amati.

Briežuciema amata meistaru ciems aicina apmeklēt ”Kronīšu” mājas, kur Vija un Jāzeps Jermacāni parādīs, kā cep garšīgu maizi maizes krāsnī, nobaudīsiet siltu maizīti, garšīgu uz ugunskura vārītu zupu. Jūs gaida patīkama, jautra atmosfēra viesmīlīgo saimnieku kompānijā.

”Bilgu” mājās saimniece Biruta piedāvā atpūtu pie dabas, smaržīgu zaļu tēju un sieru. Var apskatīt saimnieka Oļģerta medību trofejas.
”Dzintaru”‘ mājās pie Jāņa Kaša ģimenes varēsiet vērot un paši piedalīties alus brūvēšanas procesā.

Paklausīties un līdzi padziedāt latviešu tautas dziesmas aicina folkloras kopa ”Soldanī”, viņi Jums iemācīs arī etnogrāfiskās dejas un rotaļas.
Audēju darbnīcā varēsiet pamēģināt aust krāsainas segas, dzirdēsiet stāstījumu par aušanas tradīcijām un prasmēm, apskatīt un iegādāties Briežuciema audēju darbus.

Balvu novads, Tilžas pagasts, „Ezerlīči”.

Tilžas pagasta Dievžeikaru ciema „Ezerlīčos” Skaidrītei un Ērikam Kašiem pieder liliju dārzs, kurā audzē vairāk nekā 300 šķirņu liliju, daudzkrāsainu dienziežu, peoniju, hostu.

Pie mājām atrodas kalns, kurā izveidots savdabīgs akmeņu dārzs. Tajā savākti interesanti akmeņi sākot no pavisam maziem un beidzot ar īstiem milžiem. Katram akmenim ir savs stāsts un rašanās vēsture, kuru saimnieks pieraksta. Atvestajam akmenim tiek meklēta piemērota vieta, kurā tas vislabāk iederas un izceļas ar savu veidojumu.

Balvu novads, Tilža – Izbrauc ar emku caur Tilžu!

Retro motociklu kolekcija.

Izbraucieni ar retro motocikliem tuvākā un tālākā apkārtnē. Nodrošina moto eskortu kāzās, dzimšanas dienās, pilsētas svētkos vai jebkurā citā Jūs interesējošā pasākumā gan Latvijā, gan ārpus tās.
Labprāt iesaistās dažādu ēverģēlību izstrādāšanā – kāzu vārtu organizēšanā, vecmeitu un vecpuišu ballīšu atbalstā, teatrālu iestudējumu realizēšanā. Gaisotnes nodrošināšanai – moto atribūtika retro stilā. Apmeklējums iepriekš jāpiesaka!

Foto autori: I.Bordāne, Ē.Božis, A.Lebeds, J.Mačs, D.Teilāne un no Balvu novada pašvaldības arhīviem.

Foto galerija: