Daugavpils novads

Daugavpils novada dome
Adrese: Rīgas iela 2, Daugavpils, LV 5401
Tālrunis +371 65422238, e-pasts: dome@daugavpilsnovads.lv
www.daugavplsnovads.lv

Daudzu gadu garumā Daugavpils novads veidojies, uzsverot uzņēmējdarbības, kultūras un izglītības nozīmi, attīstot infrastruktūru un saglabājot lauku videi raksturīgo mieru un harmoniju.

Dievnamu torņu smailes, kultūras un dabas pērles, zilo ūdeņu ezeri un Daugavas loki, senie laukakmeņi un viesmīlīgie ļaudis – vērtības, kas ikvienam sniegs iespēju apstāties ikdienas steigā un izbaudīt neaizmirstamus ceļojuma iespaidus Daugavpils novadā.

Ģerbonī attēloti trīs plīvojoši sudraba karogi sarkanā laukā, kas simbolizē mūsu pagātni, tagadni un nākotni, izceļot Daugavpils novada īpašo un nozīmīgo vietu uz Latvijas robežas. Karogu formas rastas viduslaiku vēsturē un veido līdzību ar Dinaburgas pils bruņinieku karogiem. Autori – mākslinieki – Silva Veronika Linarte un Andris Pudāns.

Logo attēlotā saule iezīmē Daugavpils novadu kā tālāko dienvidu punktu; ornamentālā josla veido simbolisku Daugavas plūdumu etniska raksta atveidojumā, uzraksts “…kur saule rotājas” aicina saskatīt Daugavpils novadu kā atvērtu, saulainu lauku vidi ar skaistām dabas un kultūras vērtībām. Autores – Silva Veronika Linarte un Ināra Mukāne.

ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS

Daugavpils novads ir viens no 110 Latvijas Republikas administratīvajiem novadiem. Attālums līdz galvaspilsētai Rīgai – 232 km, līdz Lietuvas robežai – 25 km, Baltkrievijas robežai – 35 km un Krievijas robežai – 120 km. Novada robeža ar Lietuvu – 13,5 km, ar Baltkrieviju – 36 km.

NOVADA SAVDABĪBA

Pēc platības Daugavpils novads ir ceturtais lielākais novads Latvijā un otrais lielākais Latgales reģionā (1889,7 km2), izveidots 2009. gadā. Tas ietver 19 pagastus. Iedzīvotāju skaits – 23 375 (01.07.2018.). Novads ir trīspadsmitajā vietā Latvijā pēc iedzīvotāju skaita. Novada iedzīvotāju nacionālais sastāvs: 41% ir krievi, 35% latvieši, 12% – poļi, 7% baltkrievi, 1% ukraiņi, 1% lietuvieši un 3 % – citas tautības pārstāvji.

RELIĢIJA

Novada teritorijā ir 17 Romas katoļu, 4 – luterāņu, 7 – pareizticīgo baznīcas un 12 vecticībnieku kopienas lūgšanu nami.

IZGLĪTĪBA

Daugavpils novadā darbojas 2 pirmsskolas izglītības iestādes,  sākumskola, 8 pamatskolas, 5 vidusskolas, internātpamatskola, sporta skola un Malnavas koledžas izglītības programmu īstenošanas vieta Višķi, kā arī 12 skolās izveidotas pirmsskolas izglītības grupas.

KULTŪRA

Novada teritorijā darbojas 3 muzeji, 19 kultūras centri, komplekss “Višķu estrāde un stadions”, 21 bibliotēka un 2 Mūzikas un mākslas skolas.

Tradicionālie pasākumi: Starptautiskais tautas mākslas festivāls “Augšdaugava” Naujenes pagastā, Daugavpils novada Ģimeņu svētki, Vasarsvētku sadancis Vaboles pagastā, festivāls “Asti gaisā!” Kalkūnes pagastā, Jaunās latgaliešu mūzikas festivāls “Muzykys Skrituļs” Līksnas pagastā, Līgo Višķu estrādē, Novada dienas, balvas “Gada cilvēks” pasniegšanas ceremonija.

UZŅĒMĒJDARBĪBA

Uzņēmējdarbībā dominē: pienkopība (215 saimniecības), graudkopība (127 saimniecības), gaļas lopkopība (118 saimniecības), biškopība (61 saimniecības), augļkopība (30 saimniecības), cūkkopība (3 saimniecības) un lauksaimniecības produkcijas pārstrāde.

Lauksaimniecības jomā lielākie uzņēmēji: A/S “Latgales Bekons” – cūkkopība; SIA “Kļavas V” – piena lopkopība; Z/S “Ainava” – graudkopība; SIA “Agraris” – graudkopība; Z/S “Stūrakmeņi” – graudkopība.

SOCIĀLAIS DARBS UN VESELĪBA

Daugavpils novadā darbojas: 2 valsts sociālās aprūpes centri, 3 novada sociālās aprūpes iestādes, 3 pagastu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības centri, 1 poliklīnika, 8 feldšeru – vecmāšu punkti, 8 ģimenes ārstu prakses, 3 aptiekas, 3 zobārstniecības prakses.

LAULĪBU REĢISTRĀCIJAS VIETAS

Červonkas pils, Vecsalienas pagasts; Naujenes laulību zāle, Naujenes pagasts; Raiņa māja Berķenelē, Kalkūnes pagasts; Daugavpils novada Dzimtsarakstu nodaļas telpas, Daugavpils.

INTERESANTI FAKTI

  • Naujenes pagastā kārts šūpulis Daugavpilij. 1275. gadā Vecpils pilskalna virsotnē tika uzcelta Dinaburgas pils, kura tiek uzskatīta par Daugavpils priekšteci.
  • Berķeneles luterāņu baznīcas torņa vējrādis ir vissenākais Latgalē (1649).
  • Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca (1650) ir vecākā mūra baznīca Daugavpils novadā.
  • Daugavpils novadā atrodas senākās vecticībnieku draudzes Latvijas teritorijā, piemēram, Bondarišķos (Maļinovas pagasts, dibināta 17.gs otrajā pusē) un Voitišķos (Skrudalienas pagasts, dibināta 1740. g.).
  • 1820. gadā Līksnas muižas laukā, Lazdānu sādžas tuvumā, nokrita Latvijas lielākais 16 kg smags meteorīts.
  • 1908. gadā Medumos tika konstatēta līdz 7 ballēm stipra zemestrīce.
  • Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu dievnams (1913) ir atzīts par labāko neogotikas stila paraugu Baltijas valstīs.
  • 20.gs. sākumā vieni no lielākajiem uzņēmumiem bija Adatu fabrika, Terpentīna fabrika un Mežciema sanatorija Līksnas pagastā, spirta rūpnīca un ķieģeļu ražotne Kalkūnes pagastā.
  • gadā žurnālisti Dainis Īvāns un Artūrs Snips laikrakstā “Literatūra un Māksla” uzsāka publicēt rakstu sēriju “Par Daugavas likteni domājot”, norādot uz ekonomiskajiem un estētiskajiem zaudējumiem, ko radītu Daugavpils HES celtniecība gleznainajos Daugavas lokos. Tas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā un aizsāka kustību pret hidroelektrostacijas celtniecību.
  • Dubnas pagastā atrodas apdzīvota vieta Parīze, Kalkūnes pagastā -Jeruzaleme, bet Medumu pagastā – Ēģipte un Brazīlijas.
  • Daugavpils novadu šķērso upe ar vissaldāko nosaukumu – Medupe.
  • Višķus uzskata par Krievijas Imperatores Katrīnas I dzimteni.
  • Daugavpils novada teritoriju caurvij lielais Latvijas Valsts autoceļš A 13, kas izsenis bija senais pasta trakts no Rietumeiropas uz Krieviju.
  • Lielais Augšdaugavas musturdeķis – tā veidošana uzsākta 2011. gadā ar mērķi izveidot garāko musturdeķi Latvijā, iesaistot šī deķa veidošanā pēc iespējas vairāk cilvēku un iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā.

PERSONĪBAS

Jozefs Akelevičs 1769(68)-1842 – sarakstījis pirmo laicīga satura grāmatu latgaliski “Eisa mōceiba ap audzeišonu bišu”.

Kārlis Grigulis (1884 – 1972) – bērnu rakstnieks un ornitologs. Dzimis Salienas pagasta Lielbornes muižā. K. Griguļa piemiņas akmens uzstādīts 1994.gadā, tajā iekalta pūce – gudrības simbols.

Tomašs Kosovskis (1798-1856) – latgaliešu garīgo grāmatu autors, Līksnas baznīcas dekāns – 1853. gadā sagatavoja un izdeva pirmo latgaļu gramatikas rokasgrāmatu “Grammatyka Inflantsko – Lotewska”.

Vilhelms Johans Kārlis Neimanis (1849-1919) – Latvijas mākslas vēsturnieks, muižu un piļu arhitekts –  Daugavpils novadā V. Neimaņa vārds tiek minēts sakarā ar Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīcas celtniecības darbiem (1882), Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas projektēšanu (1913), kā arī muižu kungu māju projektēšanu Kalkūnē (Kalkuhnen) un Juzefovā.

Līksnas muižā ilgu laiku dzīvoja un izglītību ieguva poļu nacionālā varone Emīlija Plātere. Līksnas parkā atrodas viņai veltīta piemiņas zīme. Autori – arhitekte Vanda Baulina un skulptors Ivo Folkmanis.

Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis 1865. gada 11.septembrī, miris 1929.gada 12.septemnrī) bija izcilais latviešu dzejnieks, dramaturgs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists, politiķis un tulkotājs. Būtiski ietekmēja literārās latviešu valodas attīstību. Viens no Jaunās strāvas kustības pārstāvjiem – bērnību pavadīja Kalkūnes pagasta Berkenhēgenes (Berkeneļe) pusmuižā (1872-1881).

Vilis Siliņš (1874-1935) – Latgales kooperācijas kustības pamatlicējs, žurnāla “Kopdarbība” redaktors, Kurzemes Zemes sapulces un Padomes loceklis, Latviešu Pagaidu nacionālās padomes loceklis. 1932. gadā pārcēlās uz savu muižu  Randenē, kur pavadīja pēdējos mūža gadus. Sakarā ar V.Siliņa 45.dzimšanas dienu  Rainis iesūtīja žurnālam “Kopdarbība” atmiņas par jubilāru, kur aprakstīta Raiņa un Aspazijas ciemošanās pie Siliņa 1905. gada beigās un došanās trimdā 1906. gada sākumā no Kalkūnu stacijas, satikšanās Cīrihē, sarakste un tikšanās Randenē 1926. gadā.  Apbedīts Birķeneļu kapos.

Latgales atmodas darbinieki, brāļi Benedikts (1868 – 1947), Ontons (1881-1918) un Kazimirs Skrindas (1875-1919) – dzimuši Līksnas pagasta Liepas Mukānu ciemā. Benedikts Skrinda (1868- 1947) – katoļu priesteris un rakstnieks. Kazimirs Skrinda no 1908.-1917.gadam bija tautiski nacionālā laikraksta “Dryva” redaktors. Ontons Skrinda 1908.g. sastādīja un izdeva pirmo „Latwišu wolūdas gramatiku”.

POPULĀRĀKIE TŪRISMA OBJEKTI

Dabas parks “Daugavas loki”
Raksturīgākā dabas īpatnība ir 8 lieli Daugavas līkumi, kuru garums sasniedz 4 – 6 km. 2011.gadā aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava”, kurā ietilpst arī dabas parks „Daugavas loki”, tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.

Slutišķu sādža un Slutišķu vecticībnieku lauku sēta
Unikāls vecticībnieku tradicionālo ciemu piemērs Latgalē, kas ir apdzīvots un turpina savas tradīcijas arī mūsdienās. Slutišķos atrodas Naujenes Novadpētniecības muzeja ekspozīcija „Slutišķu vecticībnieku sādža”.

Naujenes Novadpētniecības muzejs un Dabas informācijas centrs Ekspozīcijās un izstādēs atspoguļota novada daba, vēsture un etnogrāfija. Muzeja fondos atrodas viduslaiku Dinaburgas pils senlietas, vecticībnieku ikonas, tēlnieces Valentīnas Zeiles darbi un citu mākslinieku darbu kolekcijas.

Raiņa māja Berķenelē
Berķeneles pusmuiža ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis un pazīstama kā ievērojamā latviešu literāta un sabiedriskā  darbinieka Raiņa (1865 – 1929) bērnības zeme.

Skrindu dzimtas muzejs
Iekārtots grāfa Boļeslava Zīberga – Plātera muižas ēkā, kas celta 19.gs. sākumā. Mūsdienās tā ir piemiņas vieta pirmajiem Latgales atmodas darbiniekiem brāļiem Skrindām.

Kara tehnikas kolekcija Sventē
Iekārtots bijušajā grāfu Plāteru – Zībergu Jaunsventes muižas restaurētajā saimniecības ēkā. Ekspozīcijā apskatāmi Otrā pasaules kara tanki (smagais tanks IS-2 – “Josifs Staļins”, vidējais tanks T-34), bruņumašīnas (desantizlūkmašīna BRDM -2, BRDM -1), militārie transporta līdzekļi (“Villis” – Jeep Willys, GAZ – 67), dažus eksponātus iespējams iedarbināt.

Červonkas muižas pils un parks
Skaistākā pils Daugavpils novadā, ko neogotikas stilā cēlis barons fon Hāns. Barona fon Hāna kabinetā saglabājusies krāsaina loga vitrāža, kurā redzams fon Hānu dzimtas ģerbonis ar gaiļa attēlu. Pa senām vītņveida kāpnēm var uzkāpt pils tornī, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Vecsalienas pils parku.

Līksnas Romas katoļu baznīca
Baznīcā ir saglabājušās izcilās, vienas no lielākajām Latvijā, 1931. gadā meistara Vaclava Bernacka Varšavas – Viļņas ērģeļu fabrikā darinātās ērģeles.

Višķu amatnieku ciems
Vietējie zemnieki un amatnieki ir apvienojušies t.s. tematiskajā ciemā, caur kuru iepazīstina apmeklētājus ar seno amatu prasmēm un dzīvesveida tradīcijām.

Nīcgales Lielais akmens
Vislielākais laukakmens Latvijā. Akmens izmēri: garums – 10,5m, platums – 10,4m, augstums – 3,5m, apkārtmērs – 31,1m, virszemes tilpums – 170m³.